2 Annas 13.janvāris 100g kultūras 1940.gads 1989.gads aiza AKKA/LAA aktieri amnestija atklāsmes attiecības attīstība Atzīšanās Augustīns Austrija autortiesības bankrots Baznīca beigas bibliotēka bikses blokāde Bloomberg Bušs bērni Bībele cilvēki copy paste darboņi darītāji De Facto Demakova demokrātija Diena diena.lv Dienas esence Dievs Dmitrijs Smirnovs Drošības policija ekonomika esence Godmanis grāmatas Gundars Bērziņš Kalvītis krīze Kultūra latvieši Latvija Latvijas Radio Londona LTV Mediji Mūzika nāve Politika radio Saeima Tautas partija Ulmanis Valdis Zatlers valdība video vēsture Zatlers Zīlīte Ārzemēs Čehija Šlesers Šķēle
Sākums

Pērkamais Ulmanis

23.marts 2009

Rakājoties pa Dienas rakstu arhīvu es atradu kādu interesantu 1999.gada rakstu par igauņu vēsturnieka Magnusa Ilmjerva atklājumiem Krievijas arhīvos. Ilmjervs apraksta, kādu epizodi jau 1923.gadā, kad PSRS vēstniecība mēģināja uzpirkt Zigfrīdu Annu Meierovicu un viņiem tas neizdevās, bet uzpirkt pirmo Latvijas Ministru prezidentu Kārli Ulmani izdevās gan. Jau 1923.gadā. Tas liek par daudz ko aizdomāties un šķiet Ulmaņa ziedojums komunistiem 1940.gadā ir tikai maza epizode daudz plašākā notikumu kontekstā.  Piedāvāju fragmentu no Dienas raksta:

“Lai īstenotu savu mērķi nepieļaut pierobežas valstu savienības izveidošanos Baltijā, Padomju Savienība uzskatīja par vajadzīgu uzpirkt opozīcijas politiķus šajās valstīs un veicināt viņu nākšanu pie varas, ceturtdien igauņu laikrakstā Eesti Ekspress raksta M.Ilmjervs.
Igauņu vēsturnieka pētījumi liecina, ka 1923.gadā Krievija centās uzpirkt arī toreizējo Latvijas ārlietu ministru Zigfrīdu Meierovicu. «Tāpēc Maskava piedāvāja viņam ļoti izdevīgu darījumu caur Tranzītbanku Rīgā, kas bija starpniece padomju ārējās tirdzniecības darījumos. Meierovics nepiekrita,» teikts publikācijā. «Bet ar Kārli Ulmani lieta izdevās. Caur Tranzītbanku Maskava finansēja K.Ulmani un viņa zemnieku partiju. Turklāt padomju tirdzniecības pārstāvniecība deva pasūtījumus ar K.Ulmani saistītiem uzņēmumiem. K.Ulmanis, īstenojot valsts apvērsumu, nav konsultējies ar padomju vēstniecību,» apgalvo M.Ilmjervs. Maskavā paredzēja, ka pēc valsts apvērsuma K.Ulmaņa valdība tūlīt orientēsies uz Vāciju, un Krievijas reakcija bija ļoti strauja. Jau divas dienas pēc apvērsuma padomju vēstnieks Rīgā saņēma pavēli brīdināt K.Ulmani un atgādināt viņam attiecības ar padomju vēstniekiem un tirdzniecības pārstāvjiem, liecina pētījumi Krievijas arhīvos.”

Viss raksts Dienas raksts pieejams šeit.

Vieta piebildei

Copyright © Gustavs Strenga. All rights reserved.
Powered by WordPress. Hosted by Revolūcija.eu.