Es vakar saņēmu šo:

Labdien,
Sakarā ar 1989. gada Zīlītes iespējamo atkalizdošanu lūdzam Jūs izņemt no Jūsu mājaslapas ieskenēto Zīlītes 1989.gada marta nummuru, jo redakcija nav devusi atļauju to tur ievietot. Lūdzam izņemt šo materiālu, jo tas var traucēt mārketinga aktivitātēm un mazināt pārdošanas apjomu. Ceram uz Jūsu sapratni, jo krīzes apstākļos Zīlītes redakcija ieguldīs savus līdzekļus izdevuma izdošanai un ir svarīgs katrs pārdotais eksemplārs.

Ar cieņu,
SIA “Zaļais circenis” izpilddirektore
Madara Rožkalne

Pirms pāris dienām, atsaucoties uz Latvijas radio sižetu, blogā rakstīju par Zīlītes 1989.gada marta numuru un biju ielicis arī bildi un linku uz vietni, kurā šis leģendārais žurnāla numurs digitālā formātā bija pieejams. Gan bilde, gan viss žunāla saturs glabājās uz kāda labvēļa servera ar kuru man nekāda sakara nav un nav bijis, vienkārši atradu internetā un nolēmu ielikt saites savā blogā.

Vakar saņēmu augstāk citēto vēstuli. Es ar sapratni un cieņu izturējos pret lūgumu izņemt laukā minēto numuru no manas mājas lapas, bet problēma jau ir, ka es publicēju tikai saites uz žurnāla saturu, savukārt  Rožkalnes kundze mani vainoja autortiesību neievērošanā. Man kļuva neomulīgi, jo man vismaz šķita, ka neko ļaunu nodarījis neesmu un arī Zīlīti esmu vien pozitīvi pieminējis kā vienu no savām bērnības atmiņām.

Šodien konstatēju, ka visi, kuri bija Zīlīti ielikuši tīklā to ir izņēmuši un, piemēram, laacz.lv ir publicējis precīzi tādu pašu vēstuli, kādu man atsūtīja Rožkalnes kundze. Es saskaitos. Varbūt ne tāpēc, ka šī jaunā sieviete nebija mani pagodinājusi ar neviltotu un tikai uz mani vērstu uzmanību, bet gan tāpēc, ka šī copy paste garā tapusī vēstuli man tika nosūtīta nepamatoti. Vienkārši Zīlītes redakcijā, kāds bija ievērojis, ka strenga.lv ir publicēta bilde no Zīlītes numura un uzreiz tika man sūtīta vēstule, nepārbaudot (ko iespējams ļoti vienkārši izdarīt) lietas apstākļus, respektīvi, nepārliecinoties, ka žurnāls neatrodas manā mājaslapā. Es saprotu Zīlītes vēlmi darīt labus darbus (pārizdot žurnāla numuru), bet copy paste attieksme mani patiešām saniknoja…Vēlams visu pirms noskaidrot lietas apstākļus, nevis ar lielgabaliem šaut pa odiem.

Labi jau vien ir, ka tie, kuri, labu gribot, bija ieskanējuši žurnālu un ielikuši to tīklā, tagad to ir izņēmuši, jo patiesi cilvēkiem ir jāļauj darboties un atpelnīt pārizdošanā ieguldīto naudu. Varu tikai Zīlītei novēlēt izdošanos.