“Pašlaik vēl nav nekāda krīze. Pasaka beigsies, kad mums pārtrauks dot kredītus. [...] Ir tādi, kas saka – tagad ir problēmas, bet vasarā sāksies atveseļošanās. Tā nav mana prognoze, es tam neticu. Par manu prognozi mani vispār var nošaut [...] sliktākajā gadījumā, bezdarbs varētu pieaugt līdz 50 % un varētu iestāties situācija, kad veikalos preces būs, bet cilvēkiem naudas, par ko pirkt šīs preces, nebūs.

[...] Tas viss beigsies ar defoltu. Bankrotu. Tā būs briesmīga situācija, sliktāka nekā deviņdesmitajos gados. Nekustamā īpašuma burbulis iznīcināja rūpniecību un uzņēmējdarbību, jo nebija vairs jēgas strādāt. Un tagad jautājums ir, no kā mēs tālāk dzīvosim.”

Lektors Dmitrijs Smirnovs par beigām un būtiskajiem jautājumiem intervijā laikrakstam Ventas Balss

P.S. Vai tagad DP Smirnovu arestēs vēlreiz?

1944.gada rudenī, kad fronte strauji tuvojās Latvijas teritorijai, vairāki tūkstoši latviešu, bēgdami no kara pārņemtās Latvijas un nojaušamās otrreizējās padomju okupācijas, laivās devās pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Šī Latvijas Centrālās padomes organizētā akcija ieguva rezonansi latviešu sabiedrībā. Lai mazinātu satraukumu un nepieļautu panisku cilvēku mukšanu no Kurzemes, vācu okupācijas iestādes izdeva plakātu, kurā attainots 17.gadsimta muskatieris, kas slāj no Zviedrijas pāri Baltijas jūrai uz Latviju un dots paraksts: “Zviedri nāk!” Solījums par zviedru nākšanu palīgā latviešiem, kuriem drīz atkal gulsies virsū padomju varas jūgs, izrādījās tādas pašas blēņas kā baumas par angļu vai amerikāņu atbalstu cīņai pret komunistiem. Zviedri neatnāca un vēl pamanījās PSRS izdot uz viņu zemi aizmukušos latviešu leģionārus. Pēcāk, pēc komunisma bojāejas, Zviedrijas valdība savu rīcību izdodot leģionārus ir nožēlojuši. Zviedri pēc 1991.gada šeit patiešām atnāca, šoreiz ne ar iedomātu armiju, bet gan investīcijām.

Ir 2008.gada 10.decembris un atkal ziņa: “Zviedri nāk!” Stokholmā, Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs, pēc tikšanās ar Latvijas finanšu ministru Ati Slakteri, paziņoja, ka Zviedrijas valdība palīdzēs Latvijai pārvarēt ekonomisko krīzi, dodot aizdevumu. Zviedri patiešām nāk!

Tomēr, šis Zviedrijas valdības solis būtu drīzāk jāuztver kā gudras politikas sastāvdaļa, nevis kā mīkstsirdīga palīdzība grūtībās nonākušajiem kaimiņiem Baltijas jūras otrajā pusē. Zviedrijas valdība nu dien nav ieinteresēta Baltijas, īpaši Latvijas un Igaunijas ekonomikas krahā, jo šeit pēdējos 15 gados ir ieplūdušas milzīgas zviedru investīcijas. Hanzabanka (Swedbank), SEB, Telia-Sonera (LMT un Lattelekom) un vēl vairāki citi lieli tirgus spēlētāji ir zviedru uzņēmumi. Ja Latvijas ekonomika krīt, Zviedrija to jutīs, jo minētās zviedru bankas šeit ir izvietojušas prāvus pensiju fondus. Vienvārdsakot, Latvijas ekonomiskais krahs Zviedrijai nebūt nav vēlams un viņi darīs visu, lai mēs no tā izvairītos. Šoreiz viņi patiešām nāk, bet ne jau mūsu dēļ, bet gan sevis dēļ! Tur gan viņiem neko nevar pārmest– katram savs kažociņš tuvāks… Zviedri nāk palīgā!