Māris Zanders škiet ir sācis karu pret valdošo eliti. 14.janvārī viņš jau brīdināja par kara pieteikumu un tagad ir sācis rīkoties. Zanders Radio SWH ēterā, tvnetā un arī mājaslapā pingvīniem.lv ir publicējis vairāku augstu bijušo un esošo valsts amatpersonu un politiķu telefonu numurus. Zanders savu rīcību, publiskojot politiķu privātus datus (ne vien telefona numurs, bet arī adreses), pamato ar vēlmi likt viņiem beidzot justies “nedroši.” To varētu dēvēt par pāreju no kopīgas dziesmu dziedāšanas un miermīlīgas protestēšanas uz aktīvu uzbrukumu, kura mērķis ir likt politiķiem sajust, ka bezatbildīga un savtīga politika vairs neies cauri. Šķiet demokrātiskas metodes cīņā ar uzpūtīgiem politiķiem nedarbojas, tāpēc jāķeras pie jaunām, iespējams, viņus diskriminējošām metodēm.

Ir beigušies laiki, kad viņi varēja mierīgi aizmukt no protestiem un pārmetumiem, ieritinoties savās aliņās un ignorējot visu, kas notiek apkārt. Tagad viņiem nāksies rēķināties ar neērtu un “nedrošu” dzīvi tad, ja sabiedrības intereses tiek ignorētas. Šāda personīga vēršanās pret politiķiem ir brīdinājums nākošajām politiķu paaudzēm un norāde uz to, ka rīkojoties līdzīgi bezatbildīgi un mantkārīgi viņus sagaida tāds pats liktenis un neciešama dzīve šajā valstī.

Maniem bijušajiem kolēģiem žurnālistiem ir dažādas domas par šo Zandera akciju. Vieni ir par, jo uzskata, ka tas varētu būt leģitīms veids kā politiķiem likt sajust tautas dusmas; otri ir pret, jo, viņuprāt, tiek pārkāpta žurnālistu ētika, publicējot politiķu telefonus, kas ir personīga informācija, un arī tiek apgrūtināts tālāks žurnālistu darbs sabiedrības interesēs, jo politiķi vairs svešus numurus necels un savus telefonu numurus žurnālistiem nedos. Jā, un vēl, politiķi visai ātri šos savus numurus nomainīs.

Es pievienojos tiem, kas uzskata, ka karš ir sācies un jāķeras pie nevardarbīgām, bet kaitinošām metodēm cīņā ar cilvēkiem, kuri ir kurli pret visām interesēm, izņemot savām. Pievienojos akcijai. Un uzmanību, loterijas nākošais uzvarētāja numurs:

29169632 Ja gadījumā lūkosiet to izmantot kā telefonnumuru, tad, iespējams, jums atbildēs kāds, kurš šodien atkal ir plaši izrunājies kādā lielā rīta avīzē un sola mums visiem lielas nepatikšanas.

“Reāli es gribētu kļūt [par parastu cilvēku]. Pasakiet man recepti, kā man kļūt par parastu cilvēku, izdarīšu visu, lai tāds taptu.”

Gundars Bērziņš pēc Tautas partijas valdes sēdes, kurā apsprieda viņa interviju NRA un izteikumus par Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Avots: www.diena.lv

2007.gada maijā, nedēļu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, no ķēķa, tpfu Zoodārza dzīlēm iznira ķirurga Valda Zatlera kandidatūra kandidatūra valsts pirmajam amatam. Jau 2007.gada 22.maijā visi, kas redzēja Zatlera pirmās uzstāšanās un intervijas saprata, ka šis nu nav tas labākais kandidāts. Manas domas toreiz bija– štrunts pat par aploksnēm un pateicībām, jo, kas ir satraucošāk– šis tips (prezidenta kandidāts Zatlers) NEKO nesaprot ne no politikas, ne no valsts vadīšanas. “Sekls”. Tā tagad prezidentu vērtē viņa kādreizējais politiskais patrons Gundars Bērziņš, bet par “seklu” Zatleru jau varēja uzskatīt toreiz, 2007.gada maijā.

Par spīti visu saprātīgo ļaužu un inteliģences protestiem, Valdis Zatlers ar gandrīz vienbalsīgu valdošās koalīcijas atbalstu kļuva par Valsts prezidentu. Tikai pēc tam atklājās, ka pirmsvēlēšanu nedēļā, Zoodārzā izloloto prezidenta kandidātu, trenēja, skoloja un mācīja Tautas partijai un dažām citām koalīcijas partijām pietuvināti ļaudis. Rīgas domnieks no TP Edmunds Krastiņš esot Zatleru brīfējis par ekonomiku, Pēteris Ustubs (vai kāds cits no premjera Kalvīša ļaudīm) par ārpolitiku, Mārcis Bendiks (sens TP draugs) par sabiedriskajām attiecībām u.t.t. Zatleram kā lipuči tika piestiprināti divi koalīcijas darboņi- literāts un preses sekretārs vienā personā, Tautas partijai tuvais Normunds Beļskis un Viesturs Silenieks no ZZS. Bet pats galvenais, no visiem pirmsievēlēšanas padomniekiem ēnā palika visbūtiskākai– Tautas partijas biedrs ar biedra kartes numuru- 1– Gundars Bērziņš. Ko un cik daudz Bērziņš noteica Zatlera uzvedībā pirmsievēlēšanas un arī pēcievēlēšanas laikā, mēs nezinām, tomēr Zatlera komandā šis vecbiedrs nekāds peška nebija. Pēc vēlēšanām Zatlers centās no TP ļaudīm savā galmā atbrīvoties. Tā šķita gluži vai kā PR akcija, lai parādītu, ka lūk nav jau tas Zatlers gluži mūsu marionete. Vai tā bija vien spēle, vai arī jaunievēlētā prezidenta patiesa vēlme būt neatkarīgam, to mēs nezinām.

Sākotnēji TP un Zatlera starpā bija kvēlas jūtas. Premjers Kalvītis Zatleru uzdeva par savu kandidātu, apjūsmojot viņa spējas un kvēli aizstāvot pret “apmelojumiem” viegli pierādāmā nelikumīgā rīcībā.  Pārējie TP ļaudis par Zatleru runāja ar tādu degsmi, ka Zatlers sāka šķist nevis kā neatkarīgais kandidāts, bet gan kā TP kandidāts. TP Zatlera ievēlēšanas dienā pat kaujā meta savu avangardu– jaunatnes organizāciju, kas uzdodamies par “ārstiem”, mediķu virssvārkos pie Saeimas kaismīgi bļāva “Zatleru! Zatleru! Zatleru!”.

Man no šodienas viedokļa tas viss šķiet ļoti homoerotiski. Bariņš pieaugušu vīriešu slepenā sapulcē Zoodārza izvēlas to, kurš viņiem šķiet vissimpātiskākais un pēc tam aizstāv viņu gluži kā miesīgu brāli vai arī kā savu homoerotisko fantāziju piepildījumu. Kalvītis šķita vai gluži aizgrābts ar Zatleru un pirmsinaugurācijas nedēļā ar ziepēm piedraudēja visiem, kas pret viņa favorītu vērsīsies.

Homoerotisms staro arī no Bērziņa šodienas intervijas NRA. Bērziņš škiet kā atraidītais, kā tāds, kas reiz bijis patrons un nu viņa aizbilstamais ir viņu izmetis mēslainē. Sāpīgi. Jūtas tiek aizskartas. Ja es būtu teicis par Zatleru: “Ar viņu runājot, mani vienmēr ir šokējis viņa seklums. Tas ir tik sūrs, ka tu pilnīgi smoc nost,” es par sevi nebrīnītos. Bet to saka bijušais ieroču biedrs. Ļoti homoerotiski. Lielās mīlas spējais gals– tā varētu nodēvēt Zatlera un TP mīlestības norietu un naida sākumu.