Man ir sajūta, ka G 20 Londonā nemaz nav bijis, jo nav grautiņu. Kas ir liels globalizācijas sammits bez grautiņiem? Un ja būtu grautiņi, cīņā vajadzētu sūtīt policistu punduri ponija mugurā. Cik viduslaicīgi-- punduris gluži kā bruņinieks ciņā ar pūķiem.

“Amnestijas” likuma sakarā partijas Pilsoniskā Savienība (PS) līderi Kalniete un Kristovskis sola “spert radikālus soļus”, ja likumu pieņems un tautas varoņi varēs izsprukt no soda par tādām sīkām nelietībām kā “valsts nozagšana.” Kalniete X stundas gadījumā sola atteikties no ordeņiem, bet Kristovskis apstrīdēs likumu Satversmes tiesā.

Soļi gan diez ko radikāli neizklausās. Es, piemēram,  varētu piesolīt likuma pieņemšanas gadījumā novilkt bikses pie Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē. Nē, labāk nesolīšu, jo es neesmu politiķis– man solījums būs jāpilda un bikses pie vēstniecības jānovelk. Pat tik nejēdzīga un bīstama likuma pieņemšanas gadījumā es atturēšos no tādu radikālu soļu speršanas kā bikšu novilkšana publiskās vietās. Lai mans “radikālisms” paliek “nesperts”.

Shodienu pavadiiju biblioteekaa. Peecpusdienaa naaca miegs. Naktii slikti guleeju, aizmigu tikai divos. Ciiniijos, iedzeeru kafiju. Peec tam vienkaarshi padauziiju taustinjus, rakstiidams to, ko patiesiibaa man nevajag. Tad saaku veerot sev blakus seedoshos, to kaa vinji domaajot glauda baardas, buzhina matus, liek pirkstus mutee, zhaavaajas, garlaikoti luukojas datora ekraanaa, nervozi skraida shurpu turpu. Es izskatos gluzhi taapat un patiesiibaa negribeetu, lai kaads apraksta to, ko es daru biblioteekaa. Man buutu neerti, jo zinu, ka domaajot izskatos smiekliigi. Tas viss lasiishanas, domaashanas un rakstiishanas process tomeer ir ljoti intiims. Biblioteekaa Tu esi viens starp simtiem citu nepaziistamu cilveeku, kas tur atrodas ar taadu pashu meerkji kaa Tu– radiit. Radiit domu, pamataa uz papiira vai cietaa diska atvilknee. Juus visi esat liidziigi– cilveeki, kas grib kaapt augstu. Un juus seezhat tur un lasat, un cieshat, bet katrs savaa veidaa, katrs ar savu intensitaati.
Shodien kaadaa sen lasiitaa un nodotaa graamataa pats savu ziimiiti. Ziimiigi, ne?
Shodien es pirmo reizi nomainiiju vietu. Parasti es seezhu vietaa nr. 3203, shodien seedeeju 3121. Viegli atcereeties– 3121. Savu vietas numuru ir svariigi atcereeties tad , kad dodies peec graamataam, jo graamatas izsniedzoshais bibliotekaars pieraksta Tavas vietas numuru un to nenosaucot graamatas Tev nedabuut. 3121.

Mani gribēja uzmest. Samaksāju 15 £ un mani neuzmeta. Tāds sadzīvisks konflikts ar mājas saimnieku. Bez nažiem. Viņš saka vienu, es otru. Katrs paliekam pie sava, bet 15£ tomēr uzlaboja viņa omu un viņš mani neizmeta. Lai gan teica, ka esmu viņam līdz kaklam.

Manas 15 £ viņa kabatā mūs atkal vienoja. Es palieku, kur esmu un viņš paliek tāds, kāds viņš ir. Ar savām vērtībām un attieksmi pret mani. To 15 £ nevar izmainīt.

Es esmu dusmīgs, jo pat pusnaktī neguļu. Kaut kā saprotu– latvietis latvietim vilks. Tikai pretenzijas, nekādas sapratnes un paškritikas.

Nu nav man to 15 £ žēl. Es tās solīju, bet beigās, kad istabu dabūju tikai nedēļas beigās, negribēju tās maksāt klāt. Labi, vismaz 15 £ manu statusu nostabilizēja.

Konflikts izbeigts. Vismaz uz brīdi. Par naudu konfliktu vairs nebūs. Es maksāju kārtīgi. Konflikti tikai par attieksmi. Un vienīgi.

Šorīt Londonā līst. Laikam tas ir parastākais Londonas agregātstāvoklis– lietus.