2 Annas 13.janvāris 100g kultūras 1940.gads 1989.gads aiza AKKA/LAA aktieri amnestija atklāsmes attiecības attīstība Atzīšanās Augustīns Austrija autortiesības bankrots Baznīca beigas bibliotēka bikses blokāde Bloomberg Bušs bērni Bībele cilvēki copy paste darboņi darītāji De Facto Demakova demokrātija Diena diena.lv Dienas esence Dievs Dmitrijs Smirnovs Drošības policija ekonomika esence Godmanis grāmatas Gundars Bērziņš Kalvītis krīze Kultūra latvieši Latvija Latvijas Radio Londona LTV Mediji Mūzika nāve Politika radio Saeima Tautas partija Ulmanis Valdis Zatlers valdība video vēsture Zatlers Zīlīte Ārzemēs Čehija Šlesers Šķēle
Sākums

Tēma ‘Ārzemēs’

Paprika, piens un morāle

5.februāris 2009

Daudzas no mūsu morālajām un ētiskajām dilemmām ir izdomātas. Izpūstas. Tomēr dažreiz es arī iedomājos, kādu iespaidu mana rīcība atstāj uz globālām lietām un sāku šaubīties par savas rīcības morālo pusi.

Kas ir mana, iespējams, uzpūstā morālā dilemma? Tā ir paprika.

Man ļoti garšo paprika. Svētdien nopirku pusotru kilogramu sarkanās paprikas. Paprika ir lieliska- lieli sulīgi augļi, kas krāsojas tumši sarkanā krāsā. Veikalā esot vari ņemt un krāmēt savos ratos un nemaz nepamanīt, ka paprikas izcelsmes valsts, vismaz pēc cenas šiltes spriežot, ir Izraēla. Tā pati Izraēla, kas vēl tikko bombardēja Gazu un kuras neviennozīmīgi vērtētās agresijas rezultātā gāja bojā vairāk kā tūkstoš palestīniešu, no kuriem lielākā daļa bija mierīgie iedzīvotāji. Bumbas iznīcināja gan teroristiskās Hamas kustības kaujiniekus, bet par galvenajiem šī kara upuriem kļuva sievietes un mazi bērni.

Pērkot Izraēlas papriku, es gribot vai negribot, ielieku kaut pāris eirocentus Izraēlas valsts budžetā, jo paprikas audzētājs, ļoti iespējams, pārdodams savu preci eksportētājam ir samaksājis nodokļus savai valstij. Jā, protams, tie ir vien daži eirocenti, kas ieripo Izraēlas valsts budžetā, bet šie daži centi valsts dotāciju veidā nonāk nevien Izraēlas skolās un slimnīcās, bet arī bumbās, tankos, lidmašīnās un automātos, kuru tiešas iedarbības rezultātā iet bojā neskaitāmi nevainīgi cilvēki.

Šāda vai līdzīga morāla dilemma ir nevien pērkot Izraēlas papriku, bet, arī pērkot, piemēram, Valmieras pienu. Tu zini, ka pērkot Valmieras pienu, Tu maksā zemniekiem, pārdevējiem, pienotavas palīgstrādniekiem, bet galu galā, Tu arī samaksā tam vīram, kas Mākoņos. Atšķirība no Izreālas ir tā, ka Mākoņi nevienu nebombardē un nenogalina, tas tiesa, bet tik un tā sanāk, ka atbalsti ļaudis, kuru pieeja politikai Tev nav pieejama.

Varbūt izeja ir nepirkt minēto papriku vai pienu? Jā, bet jābūt godīgam un jāsaka, ka diez vai Izraēla mazāk bumbos Gazu, ja es nepirkšu viņu papriku, ko, iespējams, audzējis kāds palestīniešu zemnieks, kam lauki Izraēlā. Tāpat vīrs Mākoņos nemainīs savu pieeju partijas un valsts politikai tikai tāpēc, ka pilsonis X vairs nepērk viņa pārstrādes uzņēmuma piena paku.

Vienīgais, ko var panākt nepērkot to vai citu preci, kas saistīta ar sev nepieņemamu morālu rīcību, ir ne rīcības maiņa, bet gan skaidra pilsoniskas vai politiskas attieksmes paušana. Tas ir vismaz priekš sevis, kaut vai kā mierinājums.

Taizemē, protestējot pret valdību un nevēlamo premjerministru, opozicionāri izvēlējās oriģinālu veidu kā izteikt savas prasības par valdošā režīma atkāpšanos. Taizemiešu politiskie aktīvisti nevis gāja demonstrācijās un rīkoja mītiņus pie parlamenta vai pilsētas laukumos, bet gan bloķēja galvaspilsētas Bankokas lidostas. Protams, šāds cīņas veids ir daudz efektīgāks par vienkāršu piketēšanu un izgaiņāt, tos, kuri bloķē lidostu, arī ir grūtāk nekā tos, kuri protestē kādā atklātā vietā.

Šī ir mācība visiem opozicionāriem, kuri grib mainīt režīmus. Bloķēt lidostas vai ostas ir patiešām efektīva metode. Taizemē šīs akcijas spieda no amata atkāpties premjerministram. Protams, jārēķinās, ka citur vara var rīkoties daudz enerģiskāk un brutālāk, jo lidostu bloķēšana tomēr ir diezgan kaitinošs pasākums tiem, pret kuriem šie protesti vērsti.

Copyright © Gustavs Strenga. All rights reserved.
Powered by WordPress. Hosted by Revolūcija.eu.