Liepāja jau 12 gadus ir Ulda Seska varā. Uldis Sesks oficiāli nav oranžais, jo pašvaldību vēlēšanās vienmēr kandidē no savas Liepājas partijas saraksta, tomēr viņš ir Tautas partijai (TP) simpatizējošs politiķis. Līdz šim šķita, ka Seskam Liepājā nav cienīgu konkurentu, jo TP, kam liels atbalsts Liepājā, nav izdevīgi cīnīties pret Sesku tāpat kā citām labējām partijām, kas šķiet saskaņojušas savas intereses ar ilglaicīgo Liepājas mēru.

Tomēr, šķiet visi nav apmierināti. Liepājas dānis- viesnīcnieks un kluba īpašnieks Luijs Fonteins ir nolēmis kandidēt pašvaldību vēlēšanās, lai kā pats saka pilsētā nebūtu sesku (no skunks in town!). Fonteins, īstajā vārdā Steen Lorenz, startēs no Sabiedrība Citai Politikai saraksta un ir sācis savdabīgu, bet ļoti kolorītu kampaņu. Fonteinam ir sava mājaslapa, kurā viņš paziņo, ka vēlas kļūt par Liepājas šerifu un ir izveidots arī krāšņs videorullītis. Fonteins gan SCP sarakstā ir pēdējā, 18. vietā, bet tik un tā viņa kampaņa ir ievērība cienīga. Fonteins būdams rokmuziķis un viesnīcnieks ir pietiekoši kolorīta persona, tāpēc viņa piedalīšanās vēlēšanās pati par sevi ir lieliska izrāde. Protams, diez vai dānis Fonteins kļūs par Liepājas šerifu, bet ir vismaz kāds, kurš spēj efektīgi nostāties pret pašreizējo Liepājas mēru un kārtību pilsētā. Atliek vien Fonteinam novēlēt veiksmi!

Šis ir Fonteina video pieteikums uz Liepājas šerifa amatu:

Daudzas no mūsu morālajām un ētiskajām dilemmām ir izdomātas. Izpūstas. Tomēr dažreiz es arī iedomājos, kādu iespaidu mana rīcība atstāj uz globālām lietām un sāku šaubīties par savas rīcības morālo pusi.

Kas ir mana, iespējams, uzpūstā morālā dilemma? Tā ir paprika.

Man ļoti garšo paprika. Svētdien nopirku pusotru kilogramu sarkanās paprikas. Paprika ir lieliska- lieli sulīgi augļi, kas krāsojas tumši sarkanā krāsā. Veikalā esot vari ņemt un krāmēt savos ratos un nemaz nepamanīt, ka paprikas izcelsmes valsts, vismaz pēc cenas šiltes spriežot, ir Izraēla. Tā pati Izraēla, kas vēl tikko bombardēja Gazu un kuras neviennozīmīgi vērtētās agresijas rezultātā gāja bojā vairāk kā tūkstoš palestīniešu, no kuriem lielākā daļa bija mierīgie iedzīvotāji. Bumbas iznīcināja gan teroristiskās Hamas kustības kaujiniekus, bet par galvenajiem šī kara upuriem kļuva sievietes un mazi bērni.

Pērkot Izraēlas papriku, es gribot vai negribot, ielieku kaut pāris eirocentus Izraēlas valsts budžetā, jo paprikas audzētājs, ļoti iespējams, pārdodams savu preci eksportētājam ir samaksājis nodokļus savai valstij. Jā, protams, tie ir vien daži eirocenti, kas ieripo Izraēlas valsts budžetā, bet šie daži centi valsts dotāciju veidā nonāk nevien Izraēlas skolās un slimnīcās, bet arī bumbās, tankos, lidmašīnās un automātos, kuru tiešas iedarbības rezultātā iet bojā neskaitāmi nevainīgi cilvēki.

Šāda vai līdzīga morāla dilemma ir nevien pērkot Izraēlas papriku, bet, arī pērkot, piemēram, Valmieras pienu. Tu zini, ka pērkot Valmieras pienu, Tu maksā zemniekiem, pārdevējiem, pienotavas palīgstrādniekiem, bet galu galā, Tu arī samaksā tam vīram, kas Mākoņos. Atšķirība no Izreālas ir tā, ka Mākoņi nevienu nebombardē un nenogalina, tas tiesa, bet tik un tā sanāk, ka atbalsti ļaudis, kuru pieeja politikai Tev nav pieejama.

Varbūt izeja ir nepirkt minēto papriku vai pienu? Jā, bet jābūt godīgam un jāsaka, ka diez vai Izraēla mazāk bumbos Gazu, ja es nepirkšu viņu papriku, ko, iespējams, audzējis kāds palestīniešu zemnieks, kam lauki Izraēlā. Tāpat vīrs Mākoņos nemainīs savu pieeju partijas un valsts politikai tikai tāpēc, ka pilsonis X vairs nepērk viņa pārstrādes uzņēmuma piena paku.

Vienīgais, ko var panākt nepērkot to vai citu preci, kas saistīta ar sev nepieņemamu morālu rīcību, ir ne rīcības maiņa, bet gan skaidra pilsoniskas vai politiskas attieksmes paušana. Tas ir vismaz priekš sevis, kaut vai kā mierinājums.

“Latvijas valsts nav bankrotējusi”
Ivars Godmanis, LTV “100.pants”, 9.decembrī 2008.gadā.

Mana replika- Nu neticu tam, ka nav bankrotējusi…

Priesteris Artūrs Kristapovičs ir aizgājis mūžībā. Viņam bija vien 37 gadi. Skolas laikā viņš man kādu laiku mācīja ticības mācību. Toreiz es to vēl nezināju, bet izrādās viņš bija tikpat traks uz vēsturi kā es. Studējis vēsturniekos, pilnveidojies Varšavas universitātē, ieguvis maģistra grādu agro jauno laiku vēsturē Budapeštā Centrāleiropas universitātē (CEU). Pēc studiju beigām izvēlējies priesterības ceļu. Bijis Baznīcas vēstures pasniedzējs Rīgas Garīgajā seminārā.

Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam! Lai viņš dus mierā! Amen

Uz pasaules nav ideālu cilvēku, bet ir cilvēki kuriem ir idēali un kuri tiem cenšas sekot.

Shodienu pavadiiju biblioteekaa. Peecpusdienaa naaca miegs. Naktii slikti guleeju, aizmigu tikai divos. Ciiniijos, iedzeeru kafiju. Peec tam vienkaarshi padauziiju taustinjus, rakstiidams to, ko patiesiibaa man nevajag. Tad saaku veerot sev blakus seedoshos, to kaa vinji domaajot glauda baardas, buzhina matus, liek pirkstus mutee, zhaavaajas, garlaikoti luukojas datora ekraanaa, nervozi skraida shurpu turpu. Es izskatos gluzhi taapat un patiesiibaa negribeetu, lai kaads apraksta to, ko es daru biblioteekaa. Man buutu neerti, jo zinu, ka domaajot izskatos smiekliigi. Tas viss lasiishanas, domaashanas un rakstiishanas process tomeer ir ljoti intiims. Biblioteekaa Tu esi viens starp simtiem citu nepaziistamu cilveeku, kas tur atrodas ar taadu pashu meerkji kaa Tu– radiit. Radiit domu, pamataa uz papiira vai cietaa diska atvilknee. Juus visi esat liidziigi– cilveeki, kas grib kaapt augstu. Un juus seezhat tur un lasat, un cieshat, bet katrs savaa veidaa, katrs ar savu intensitaati.
Shodien kaadaa sen lasiitaa un nodotaa graamataa pats savu ziimiiti. Ziimiigi, ne?
Shodien es pirmo reizi nomainiiju vietu. Parasti es seezhu vietaa nr. 3203, shodien seedeeju 3121. Viegli atcereeties– 3121. Savu vietas numuru ir svariigi atcereeties tad , kad dodies peec graamataam, jo graamatas izsniedzoshais bibliotekaars pieraksta Tavas vietas numuru un to nenosaucot graamatas Tev nedabuut. 3121.

Sveiki! Biju uz brīdi pazudis no blogu un blogotāju vides. Bet nu esmu atpakaļ. Turpmāk blogošu šeit- www.strenga.lv un darīšu to tikai savam priekam. Par velti. Sev un tiem nedaudzajiem, kas šeit nejauši iemaldīsies. Protams, ja gribat man palīdzēt un atsūtīt man rīsa paciņas uz Londonu, droši rakstiet man epastu.

Tātad, vairs nekādas Dienas. Tagad ir www.strenga.lv.

Cieņā un mīlestībā,

Jūsu Gustavs Strenga