Tomēr, šķiet visi nav apmierināti. Liepājas dānis- viesnīcnieks un kluba īpašnieks Luijs Fonteins ir nolēmis kandidēt pašvaldību vēlēšanās, lai kā pats saka pilsētā nebūtu sesku (no skunks in town!). Fonteins, īstajā vārdā Steen Lorenz, startēs no Sabiedrība Citai Politikai saraksta un ir sācis savdabīgu, bet ļoti kolorītu kampaņu. Fonteinam ir sava mājaslapa, kurā viņš paziņo, ka vēlas kļūt par Liepājas šerifu un ir izveidots arī krāšņs videorullītis. Fonteins gan SCP sarakstā ir pēdējā, 18. vietā, bet tik un tā viņa kampaņa ir ievērība cienīga. Fonteins būdams rokmuziķis un viesnīcnieks ir pietiekoši kolorīta persona, tāpēc viņa piedalīšanās vēlēšanās pati par sevi ir lieliska izrāde. Protams, diez vai dānis Fonteins kļūs par Liepājas šerifu, bet ir vismaz kāds, kurš spēj efektīgi nostāties pret pašreizējo Liepājas mēru un kārtību pilsētā. Atliek vien Fonteinam novēlēt veiksmi!

Šis ir Fonteina video pieteikums uz Liepājas šerifa amatu:

Daudzas no mūsu morālajām un ētiskajām dilemmām ir izdomātas. Izpūstas. Tomēr dažreiz es arī iedomājos, kādu iespaidu mana rīcība atstāj uz globālām lietām un sāku šaubīties par savas rīcības morālo pusi.

Kas ir mana, iespējams, uzpūstā morālā dilemma? Tā ir paprika.

Man ļoti garšo paprika. Svētdien nopirku pusotru kilogramu sarkanās paprikas. Paprika ir lieliska- lieli sulīgi augļi, kas krāsojas tumši sarkanā krāsā. Veikalā esot vari ņemt un krāmēt savos ratos un nemaz nepamanīt, ka paprikas izcelsmes valsts, vismaz pēc cenas šiltes spriežot, ir Izraēla. Tā pati Izraēla, kas vēl tikko bombardēja Gazu un kuras neviennozīmīgi vērtētās agresijas rezultātā gāja bojā vairāk kā tūkstoš palestīniešu, no kuriem lielākā daļa bija mierīgie iedzīvotāji. Bumbas iznīcināja gan teroristiskās Hamas kustības kaujiniekus, bet par galvenajiem šī kara upuriem kļuva sievietes un mazi bērni.

Pērkot Izraēlas papriku, es gribot vai negribot, ielieku kaut pāris eirocentus Izraēlas valsts budžetā, jo paprikas audzētājs, ļoti iespējams, pārdodams savu preci eksportētājam ir samaksājis nodokļus savai valstij. Jā, protams, tie ir vien daži eirocenti, kas ieripo Izraēlas valsts budžetā, bet šie daži centi valsts dotāciju veidā nonāk nevien Izraēlas skolās un slimnīcās, bet arī bumbās, tankos, lidmašīnās un automātos, kuru tiešas iedarbības rezultātā iet bojā neskaitāmi nevainīgi cilvēki.

Šāda vai līdzīga morāla dilemma ir nevien pērkot Izraēlas papriku, bet, arī pērkot, piemēram, Valmieras pienu. Tu zini, ka pērkot Valmieras pienu, Tu maksā zemniekiem, pārdevējiem, pienotavas palīgstrādniekiem, bet galu galā, Tu arī samaksā tam vīram, kas Mākoņos. Atšķirība no Izreālas ir tā, ka Mākoņi nevienu nebombardē un nenogalina, tas tiesa, bet tik un tā sanāk, ka atbalsti ļaudis, kuru pieeja politikai Tev nav pieejama.

Varbūt izeja ir nepirkt minēto papriku vai pienu? Jā, bet jābūt godīgam un jāsaka, ka diez vai Izraēla mazāk bumbos Gazu, ja es nepirkšu viņu papriku, ko, iespējams, audzējis kāds palestīniešu zemnieks, kam lauki Izraēlā. Tāpat vīrs Mākoņos nemainīs savu pieeju partijas un valsts politikai tikai tāpēc, ka pilsonis X vairs nepērk viņa pārstrādes uzņēmuma piena paku.

Vienīgais, ko var panākt nepērkot to vai citu preci, kas saistīta ar sev nepieņemamu morālu rīcību, ir ne rīcības maiņa, bet gan skaidra pilsoniskas vai politiskas attieksmes paušana. Tas ir vismaz priekš sevis, kaut vai kā mierinājums.

Mana replika- Nu neticu tam, ka nav bankrotējusi…

Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam! Lai viņš dus mierā! Amen

Tātad, vairs nekādas Dienas. Tagad ir www.strenga.lv.

Cieņā un mīlestībā,

Jūsu Gustavs Strenga