2 Annas 13.janvāris 100g kultūras 1940.gads 1989.gads aiza AKKA/LAA aktieri amnestija atklāsmes attiecības attīstība Atzīšanās Augustīns Austrija autortiesības bankrots Baznīca beigas bibliotēka bikses blokāde Bloomberg Bušs bērni Bībele cilvēki copy paste darboņi darītāji De Facto Demakova demokrātija Diena diena.lv Dienas esence Dievs Dmitrijs Smirnovs Drošības policija ekonomika esence Godmanis grāmatas Gundars Bērziņš Kalvītis krīze Kultūra latvieši Latvija Latvijas Radio Londona LTV Mediji Mūzika nāve Politika radio Saeima Tautas partija Ulmanis Valdis Zatlers valdība video vēsture Zatlers Zīlīte Ārzemēs Čehija Šlesers Šķēle
Sākums

Tēma ‘Mediji’

LETA, 2009.gada 19.marts:

“Latvijas tēla graušanā ārvalstīs ekonomiskās krīzes apstākļos vaina jāuzņemas arī žurnālistiem, kuri pārāk plaši atspoguļo negatīvās ziņas, bet par maz – pozitīvās, ceturtdien diskusijā “Latvijas tēls: ko sakām, ja nav ko teikt?” sacīja mūziķis Viesturs Dūle.
Dūle uzskata, ka masu mediji pelna naudu no negatīvas informācijas un pārvarēt ekonomisko krīzi neizdosies, ja masu mediji to nesapratīs. Izceļot negatīvās ziņas un noklusējot pozitīvās, Latvijā jau iekšēji tiekot radīts negatīvs tēls, tādēļ arī uz āru sniegt pozitīvu informāciju neesot iespējams.
Arī reklāmas aģentūras “MOOZ!” radošais direktors Ēriks Stendzenieks sacīja, ka “mēs visai pasaulei stāstām un kliedzam par savām sliktajām pusēm”, taču vienlaikus vēlamies, lai ārvalstīs mūs uztver pozitīvi. “Var teikt, ka reklāma ir manipulācija, bet arī žurnālistika ir manipulācija.”"

Es šajā bloga ierakstā apzināti neievietoju žurnālista Jura Kažas sacīto citētā minētās diskusijas ietvaros, jo Kažas teiktais absolūti disonē ar  Dūles un Stendzenieka sludināto pozitīvo domu. Kaža krīzi redz tumšās krāsās un Latvijai labus laikus tuvākajās desmitgadēs neparedz. Uz to reaģējot abi pozitīvās domas giganti- Dūle un Stendzenieks vaino žunālistus, kuri palīdzot “graut Latvijas tēlu”.

Juris Kaža aicina nekritizēt sliktās ziņas pienesējus, bet to taču ir visvieglāk darīt. Vai Stendzenieks gatavojas kritizēt savu barotāju, draugu un reklāmu varoni Šleseru par to, ka gāzes iespiešana grīdā mūs ir torpedējusi sienā? Nē, pie visa vainīgi ir tie, kuri runā par problēmām, nevis tās mēģina paslaucīt zem paklāja un nomākt ar gauži muļķīgām dziesmiņām kā Dūle. Pareizi, vainīgi ir tie, kas domā, jo domāšana liek apzināties, ka sēdi peļķē, nevis karaļnama pēļos.

Stendzenieka pozitīvā doma ir dzīva un turpinās inficēt nekritiskos prātus arī pirms šīm pašvaldību vēlēšanām. Atliek man vien novēlēt laimi un prieku Muļķu zemei. Es laikam šajā pozitīvajā dzīvē negribu piedalīties.

Iespējas

3.februāris 2009

Foto: diena.lv

Ja man būtu iespējas, es jūs atbrīvotu tūlīt pat pēc sekundes, bet man tādas iespējas nav.”

Ministru prezidents Ivars Godmanis Latvijas Radio direktoram Dzintrim Kolātam pēc stundu ilga klusuma ētrā.

Paldies Dievam Ivaram Godmanim nav iespējas atlaist Dzintri Kolātu, jo ja būtu, mēs dzīvotu autoritārā valstī ar traku kodolfiziķi pie varas. Latvijas Radio darbinieki izplatījuši atklātu vēstuli, kurā nosoda Godmaņa izteikumus, vērtējot to kā rupju politisku spiedienu uz radio.

Godmanis patiešām kļūst ar vien bīstamāks šai valstij, iespējams tādēļ, ka strādā 18 stundas dienā un viens mēģina glābt jau gandrīz nogrimušu kuģi. Varbūt vajag izgulēties Ivar?

Audio: Godmaņa “uzbrauciens” Kolātam audio formā

Burkovskim mute ciet!

30.janvāris 2009

Šodien bija izšķirīga diena Latvijas Radio. Radio ēterā no šodienas vairs nebūs dzirdamas tie radio ētera cilvēki, kuri nav bijuši radio štatā, bet darbojās kā ārštata autori un to starpā ir: Haralds Burkovskis, Zigfrīds Muktupāvels un Gunārs Jākabsons. Haralds Burkovskis ēteru pameta ar aizlīmētu muti. Burkovska pēdējā raidījuma “Kā labāk dzīvot?” beigās ziņu redaktors Tālis Eipurs demonstratīvi aizlīmēja Haraldam muti. Viss. No pirmdienas “Kā labāk dzīvot?” laikā skanēs mūzika.

Sabiedriskais radio grimst. Jā, krīt arī valdība, bet ticiet man, ziņu un informācijas trūkums ir bīstamāks par valdības trūkumu. Bez valdības var kādu brīdi dzīvot, bet bez brīvas informācijas sabiedrība mirst, jo viņa tiek noslāpēta un veicīgajiem ir brīvas rokas, lai turpinātu šo valsti “pārvaldīt”.

Bilde: no Radio Krīzes forums

Video: diena.lv

Gribu dzirdēt Latvijas radio

28.janvāris 2009

Pievienojos Latvijas Radio ziņu redaktora Tāļa Eipura iesāktajai akcijai “Aizlīmētās mutes” un es kā klausītājs kliedzu par to, ka man vēlas aiztaisīt ausis. Latvijas Radio ir kritiskā situācijā un ja valdība neatradīs vai nevēlēsies atrast naudu, tad jau februārī Latvijas Radio nevarēs dzirdēt vairākās Latvijas vietās un ēterā skanēs mazāk raidījumu. Latvijas Radio ir viens no mūsu pilsoniskās sabiedrības balstiem un to nedrīkst iznīcināt!

Beznabisms un bezcerība

20.janvāris 2009

Latvijas Radio (LR) ir tuvu bankrotam. Sakrājušies parādi 800 000 latu apjomā. LR domā slēgt piekto kanālu (Radio Naba), LR Klasika varēs dzirdēt vien Rīgā un, iespējams, daļa LR darbinieku tiks sūtīti bezalgas atvaļinājumā. Varbūt arī ziņu LR 1 kanālā būs mazāk.

Mēs zaudējam vienīgo neatkarīgo sabiedrisko mediju. Šķiet LR nāvei nav nekādu šķēršļu. Jautājums nav vai, bet, kad.

GAME OVER. Latvijas Radio draud, ja valdība apcirps radio budžetu, slēgt dažus no 4 kanāliem un atlaist lielāko daļu (2/3) darbinieku. Radio ēterā šodien skan reklāma, kurā Kolāta balss norāda, ka nākošgad, iespējams, Latvijas Radio mēs vairs nedzirdēsim. GAME OVER.

Sabiedrisko mediju un laikrakstu GAME OVER ir izdevīgs šai koalīcijai, jo tas garantētu, ka vairs nebūtu dzirdama šīs politiskās bandas kritika. Tā būtu Ziemassvētku dāvana valsts izzadzējiem. Sabiedrībai tas būtu signāls, ka ar šo valsti ne vien finansiāli, bet arī demokrātiski ir GAME OVER.

Biedru grupa, kurā ietilpst režisore Zane Kreicberga, sociālantropologs Roberts Ķīlis, rakstnieks Māris Bērziņš un plaša profila māksliniece Krista Burāne aicina katru, kuram rūp LTV kā sabiedriskās televīzijas liktenis, parakstīt zemāk pievienoto vēstuli un nosūtīt to no sava epasta LTV direktoram Edgaram Kotam edgars.kots@ltv.lv un ltv@ltv.lv, kā arī NRTP priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam abrams.kleckins@nrtp.lv un nrtp@nrtp.lv . Akcija spēkā līdz 5.decembrim. Lai gan akcijas rīkotāji paši šaubās vai minētās iestādes atbildēs uz šīm vēstulēm, jo tās nav oficiāli un parakstīti iesniegumi, es aicinu pievienoties!

A. god. A. Kleckina k-gam

Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes priekšsēdētājam

Smilšu iela 1/3

Rīga LV – 1939

2008. gada 20. novembrī VB SIA Latvijas Televīzija (turpmāk – LTV) publiskoja un nodeva sabiedrības apspriešanai dokumentu Nacionālā pasūtījuma projekts 2009. gadam un LTV attīstības stratēģija 2009. – 2011. gadam”. Tomēr, iepazīstoties ar šo dokumentu, jāsecina, ka LTV, to sagatavojot, nav ievērojusi Radio un televīzijas likuma 55. pantā ietvertos noteikumus par Nacionālā pasūtījuma sagatavošanas procesu, kā arī labas pārvaldības principu, kas, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektās daļas noteikumiem paredz atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

LTV publiskotais dokuments ir deklaratīvs, proti, tas nesatur būtisku informāciju par LTV programmas veidošanu, saturu un finansu izlietojumu 2009. gadā, līdz ar to tas neatbilst Radio un televīzijas likuma 53.panta prasībām – „53.pants: Nacionālais pasūtījums ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē apstiprinātais programmu un raidījumu kopums, kurā ievērotas šā likuma prasības un kuram ir nepieciešamais finansiālais nodrošinājums”. Tajā nav analizēta pašreizējā situācija LTV, ne programmatiski, ne arī finansiāli, kas ir obligāts priekšnoteikums, lai sekmīgi izstrādātu jaunus plānus un stratēģijas. Tāpat nav saprotams, par kādiem līdzekļiem (LTV gada budžets saglabājas iepriekšējā līmenī) tiks veidots LTV 3.kanāls – LTV Kultūra, kas saskaņā ar LTV attīstības stratēģiju, tikšot piedāvāts skatītājiem 2009.gada vidū vai otrajā pusē. Atliek tikai minēt, vai jaunā LTV kanāla veidošana notiks uz jau esošo rēķina, vai arī LTV vadība cer piesaistīt privāto kapitālu, ar visām no tā izrietošajām sekām. Uzskatu, ka it īpaši šobrīd, ekonomiskās krīzes apstākļos, kad valdība cenšas ierobežot jebkuru nelietderīgu līdzekļu izlietojumu, un pat gatavojas aizņemties ievērojamas naudas summas no starptautiskām finanšu institūcijām, jebkuram nodokļu maksātāju naudas izlietojumam, ir jābūt atklātam un sabiedriski apspriežamam!

Publiskojot šādu nepilnīgu dokumentu LTV un Nacionālā Radio un Televīzijas padome (turpmāk NRTP) vien formāli izpildījušas normatīvajos aktos ietvertos noteikumus par sabiedrības interešu ievērošanu, tostarp, uzklausot ieinteresēto personu viedokļus. Savukārt sniegtās informācijas saturus de facto liedz iespēju sabiedrības kvalitatīvai līdzdarbībai Nacionālā pasūtījuma sagatavošanā un apspriešanā.

Ievērojot minēto, lūdzu Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par LTV sagatavoto nacionālo pasūtījumu 2009. gadam. Lūdzu nodrošināt sabiedrībai piekļuvi visiem dokumentiem, kas iekļauti Nacionālā pasūtījuma projekts 2009. gadam projektā, pirms NRTP to apstiprina.

Vēlos Jums norādīt uz vairākiem, manuprāt, nozīmīgiem, tiesvedībā pielietojamiem apsvērumiem, pieņemot lēmumu par šo iesniegumu.

  1. Gan LTV, gan NRTP līdz šim mutvārdos liegušas iespēju iepazīties ar Nacionālā pasūtījuma saturu plašākam interesentu un profesionāļu lokam, kuri, pamatojoties uz Radio un Televīzijas likuma 55. panta noteikumiem, izteikuši vēlmi iesaistīties nacionālā pasūtījuma veidošanā. Šāds lēmums pamatots ar informācijas komercnoslēpuma (ierobežotas pieejamības) statusu.
  2. Atteikums sniegt informāciju ir personas Satversmē noteikto tiesību ierobežojums (sal. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 04-02(99)), kuru īstenojot iestādei jāievēro LR Satversmes 116. pantā un Administratīvā procesa likumā (66. pants) ietvertie nosacījumi: ierobežojumam jābūt nepieciešamam leģitīma mērķa sasniegšanai, vajadzīgam un samērīgam, salīdzinot privātpersonas/-u tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu.
  3. Informācijas statusa noteikšanas pamatā ir konkrēts risks, ka tās satura izpaušana ierobežos iestādes funkciju efektīvu īstenošanu, vai radīs/ var radīt kaitējumu personas ar likumu aizsargātām interesēm. Tātad informācija tiek uzskatīta par ierobežotas pieejamības ziņām (tostarp, komercnoslēpumu, kura pazīmes noteiktas Komerclikuma 19. pantā) un ir attiecīgi aizsargājama, ja tā atbilst diviem (kumulatīviem) nosacījumiem, kas ietverti Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajā daļā. Pirmkārt, „informācija, ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu”, otrkārt, informācijas ”izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”. No iepriekš minētā izriet, ka, lemjot par ierobežojuma apjomu, LTV un NRTP ir jāspēj raksturot un pamatot LTV leģitīmo interešu apdraudējums, saistībā ar informācijas izlietošanas konkrēto mērķi – sabiedrisko apspriešanu, kuras mērķis ir sniegt pamatotu kritiku un kvalitatīvu pienesumu LTV programmu veidošanā.
  4. Neapšaubot, ka ierobežojums informācijas pieejamībai kalpo leģitīmas (sabiedrības) tiesiskas intereses aizsardzībai: informācijas izpaušana saistīta ar reālu vai potenciālu aizkārumu (risku) LTV kā komersanta interesēm, ierobežojot tā konkurētspēju reklāmas piesaistīšanā, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, uzskatu, ka komercnoslēpuma statusa attiecināšana uz dokumentu, kuru apstiprina publiska institūcija, visā tā apjomā nav nedz piemērota, nedz vajadzīga, nedz arī samērīga, lai šo sabiedrības interesi pietiekami efektīvi aizsargātu.
  5. Apsverot konkrētā ierobežojuma piemērotību un vajadzību, lai aizsargātu iepriekš raksturoto sabiedrības interesi LTV efektīvā darbībā, jāatzīmē, ka Radio un Televīzijas likuma 53. un 55. pants paredz, ka valsts pasūtījums ir tie raidījumi, kuru veidošanas izmaksas sedz ikgadēja valsts budžeta dotācija. Lasot minēto normu kopsakarā ar Informācijas atklātības likuma 1. panta ceturto daļu, LTV tāpat kā citām institūcijām, kuras izmanto valsts budžeta līdzekļus publiska uzdevuma īstenošanai, ir jāspēj sagatavot un sniegt savlaicīgu un pietiekamu informāciju par plāniem, rīcību un rezultātiem, ciktāl tā attiecas uz publisko līdzekļu izlietojumu. Proti, ir apšaubāms, vai LTV kā uzņēmējdarbības subjekta (sabiedrības) intereses nav iespējams aizsargāt citādi, kā vien atsakot iespēju iepazīties ar informāciju par plānoto programmas saturu pilnībā.
  6. Jēdzienu pietiekams un savlaicīgs nozīme būtu noskaidrojama saistībā ar likumisko prasību, sagatavojot nacionālo pasūtījumu, vispusīgi izzināt skatītāju vēlmes, kā arī no labas pārvaldības principa izrietošā prasība nodrošināt personas/-u kvalitatīvu iespēju līdzdarboties un izteikt viedokli par lēmumiem vai rīcību, kas tieši skar to intereses.
  7. LTV programmas veidošana nenoliedzami un tieši ietekmē sabiedrības intereses saņemt kvalitatīvu, vispusīgu un objektīvu informāciju par norisēm Latvijā un pasaulē. Atteikšanās savlaicīgi sniegt pietiekamu informāciju, kas ļautu ieinteresētajām personām kvalitatīvi līdzdarboties Nacionālā pasūtījuma projekta apspriešanā, nevar tikt uzskatīta par samērīgu ar LTV kā publiskas raidsabiedrības (sekundāro) komersanta interešu aizsardzību.

Ar cieņu, (Te katrs liek savu vārdu)

2008. gada 2. decembrī

Šodien Apollo.lv lasāmas Lato Lapsas pārdomas par laikrakstu Diena. Lapsa, kurš reiz Dienā strādājis, aizgājis ar skandālu un vispār nav pārāk mīlējis ne Sarmīti Ēlerti, ne citus Dienas varoņus, šoreiz ļoti precīzi un objektīvi  norāda uz avīzes problēmām. Piemēram, kadru politikas ietekmi uz avīzes saturu. Tā tas ir, Dienā žurnālisti līdz ko apbružājas un kļūst par īstiem profesionāļiem, vismaz līdz šim, ir gājuši prom, jo, diemžēl, nav saņēmuši pienācīgu atalgojumu. Tā nav Dienas problēma vien, Latvijas žurnālistikā vispār nav īpašu izaugsmes iespēju. Tu sasniedz kādu noteiktu līmeni un viss, tālāk nav kur. Spilgts piemērs ir Inta Lase, kura neredzot vairs izaugsmes iespējas žurnālistikā, iespērās prezidenta kancelejā un noraka savu karjeru. Pēdējā laikā gan Dienā ir atgriezušies vairāki labi žurnālisti, piemēram, Inga Spriņģe.

Pilnīgi piekrītu Lapsam, ka Diena ir palikusi tukšāka un neinteresantāka. Kad vasarā lasīju drokāto versiju, par to pārliecinājos. Diemžēl, Latvijā nav īpaša jēga pirkt drukātās avīzes. Tajās visās patiešām nav ko lasīt.

Lai nu kā, es novēlu Dienai izvērtēt pagātnes kļūdas un ar jauno vadības komandu atgūties no krīzes, droši ejot uz priekšu! Lai veicas!

Copyright © Gustavs Strenga. All rights reserved.
Powered by WordPress. Hosted by Revolūcija.eu.